Mūsu pieredze militārajā izstādē Polijā mums radīja jauktas sajūtas. Protams, masīvie tanki, piemēram, Abrams un Leopards, kā arī sarežģītās pretgaisa aizsardzības sistēmas ir iespaidīgas.
Tādiem pasaules aizsardzības gigantiem kā Boeing un SAAB ir resursi un iespējas izstrādāt gandrīz jebkuru militāro tehnoloģiju. Tas viss izskatās grandiozi un vareni, taču mūsu kara realitāte ir pavisam citāda. Mūsdienu konfliktos pat vismodernākos tankus var notriekt lētu dronu bars. Izstāžu zālēs demonstrētie ieroči bieži zaudē savu nozīmi, jo attālumi kaujas laukā ir pārāk lieli, un karavīri reti redz ienaidnieku.
Atšķirībā no vietējiem konfliktiem, pie kuriem pasaule ir pieradusi, mūsu karš ir tuvāks pagātnes liela mēroga kaujām. Mums ir darīšana ar tranšeju karu, līdzīgu 20. gadsimta sākumam, kur tiek izmantotas līdz pat pustonnu smagas bumbas.
Daudzas interesantas tehnoloģijas, ko izstrādājuši Ukrainas inženieri, tagad pārstāv ārvalstu uzņēmumi. Iemesls ir vienkāršs: pieprasījuma un perspektīvu trūkums pašu mājās liek talantīgām komandām meklēt iespējas Rietumos. Tā ir bēdīga tendence, un mēs zinām daudz šādu gadījumu.
Izstādē bija apskatāmi daudzi prototipi, taču starp demonstrējumu un masveida ražošanu ir milzīgs attālums. Bija sajūta, ka daudzi uzņēmumi gaida lielus investorus, lai palīdzētu savus produktus ieviest tirgū.
Runājot par radiosakariem, neko revolucionāru mēs neredzējām. Joprojām dominē tradicionālie Harris, Aselsan un citu uzņēmumu risinājumi. Satelītu sakaru jomā situācija ir mainījusies līdz ar Starlink parādīšanos – tradicionālās sistēmas ar lielgabarīta antenām tagad šķiet novecojušas, un to datu pārraides ātrums šķiet lēns.
Daži uzņēmumi demonstrēja simulatorus un mācību ierīces, taču mēs jau esam to pārvarējuši. Citi piedāvāja jaunas sistēmas kaujas lauka koordinācijas uzlabošanai, taču arī šeit nebija nekā radikāli jauna.
Runājot par sauszemes robotiem, mēs nebijām pārsteigti – mūsu valstī jau ir vairāk nekā 50 šādu risinājumu ražotāju.
Lai gan tika izstādīti daudzi droni, lielākā daļa bija tradicionālie fiksēto spārnu modeļi. Šķiet, ka daudzi ražotāji joprojām nesaprot, kādu revolūciju mūsu karā ir radījuši FPV droni. Lielākie aizsardzības nozares uzņēmumi, šķiet, nav ieinteresēti FPV tehnoloģijās, jo neuzskata tās par ienesīgām. Mēs runājām ar bezpilota lidaparātu uzņēmumu pārstāvjiem un pamanījām, ka daudzi no viņu piedāvātajiem risinājumiem jau ir novecojuši elektroniskās kaujas (EW) ziņā. Šķiet, ka tikai tie uzņēmumi, kuros strādā ukraiņu speciālisti, piedāvā risinājumus, kas kaut nedaudz atbilst pašreizējai realitātei.
Sarežģīta situācija ir arī ar EW sistēmām. Lai gan tirgū dominē tādi lieli spēlētāji kā Rohde & Schwarz vai Thales, pašreizējā karā ir vajadzīgi lētāki un mobilāki risinājumi. Tomēr šādu sistēmu ir maz, un lielākā daļa esošo sistēmu ir paredzētas cīņai ar komerciāliem droniem, kas darbojas standarta frekvencēs. Tomēr tagad droni darbojas visās iespējamajās frekvencēs, un šķiet, ka daudzi par to ir aizmirsuši.
Mūsu sarunas ar militārpersonām atklāja, ka Polijas un Baltijas valstu armijas vislabāk izprot pašreizējo situāciju un aizsardzības nozares nākotni.
